Runājot par latvju zināšanām, ir ļoti būtiski saprast, ka tā nav reliģija. Gan Dievs, gan Pērkons, gan Māra, gan Laima, gan Dēkla un arī visas, vairāk nekā 50 mātes, ir atslēgas vārdi piekļuvei dažādiem zināšanu (vai enerģijas, ja labpatīk) slāņiem. Latvjiem bija/ir ļoti dziļas ziņāšanas par pasaules uzbūvi, spēja vadīt procesus. Mēs esam senas, ļoti senas civilizācijas pēdējie pārstāvji uz šīs planētas. Mūsu pamatuzdevums ir uzturēt un iznest cauri tumsas laikmetam patiesību, patiesību par to, kas mēs cilvēki esam. Šīs zināsanas ir iekodētas dziļi mūsu zemapziņā vai pat vēl dziļākos slāņos. Tās ir atmodināmas, jo tautā ir kodētā gēnu atmiņa. Tas nozīmē, ka pie noteiktām rituālām darbībām un noteikta "zvaigžņu stāvokļa", šīs zināšanas atgriezīsies Apziņā. Tā ari ir "Gaismas pils, kas reiz celsies augšā". Ir jāsaprot, ka nav izvēle būt kristietim, budistam vai kādas citas reliģijas sekotājam. Tu vari būt kaut vai Romas pāvests un praktizēt latvju zintis, tomēr, visticamāk, uzduroties kaut niecīgām zinību drumslām, ar to vien pietiks, lai ieraudzītu reliģiju apmānu. No vienas puses jāsaka liels paldies Brastiņam, kurš atjaunoja interesi par latvisko vieduma mācību, kuru viņš nosauca par dievestību, tomēr, viņš to pielīdzināja kristietības rituāliem, kas ir liels mīnuss, jo nonivilēja pamatizpratni. Acimredzot, tāda bija vienīgā iespēja attiecīgajā laikmetā. Tāpēc dievturu kustība ir laba, tomēr bez dziļākas izpratnes tā buksē uz vietas. Daudz mūsu zināšanu izpētē dod vēdiskā mācība. Ļoti iespējams, ka mūsu senči tiešī vēdiskajā mācībā ielika informāciju, kurai mūsdienās jānonāk pie latviešiem. Daudz atrodams arī sengrieķu mitoloģijā, kuras pamatus ielika senie leti. Kā zināms, sengrieķi par saviem skolotājiem uzskatīja vīrus no Eridanas krastiem. Eridanu mūsdienās pazīstam kā Daugavu. Apollona māte bija Leto, no letu zemes. Caur savu dēlu, viņa nodeva senajiem grieķiem zināšanas, kas ir visas mūsdienu Eiropas civilizācijas pamatā. Tikai urbjoties cauri šiem mītiem, leģendām, spējot uztvert un izprast abstrakti, mēs pamazām sākam atšifrēt daiņu noslēpumus. Tikai tulkojot senās vēdiskās mantras, izprotot to ritmu un sakrālo procesu, ko tās veic, mēs tiekam klāt savām zināšanām, kuras atklājas arvien dziļāk un dziļāk. Krīvi, mūsu senie viedie, ir dzimuši visu šo laiku, katrā paaudzē tie bijuši. Reizēm noslēpti zem dzejnieku, zinātnieku vai folkloras pētnieku tēliem. Ir būtiski saprast, ka viss ir apslēpts, kas nav noslēpts.
Dieva dzirnas maļ lēni, bet labi.