Kāds cilvēks ceļoja un negaidīti nokļuva paradīzē. Šajā paradīzes koncepcijā ir Indijā dēvētais, tā saucamais - vēlju piepildījuma koks. Tikko kā esi nokļuvis zem tāda koka, jebkura vēlēšanās nekavējoties tiek izpildīta – nav nekādas laika aizkaves, nekāda laika perioda starp vēlmi un tās realizāciju. Šis cilvēks bija ļoti noguris un nogūlās nosnausties tieši zem tāda – visu vēlmju piepildījuma koka. Kad viņš pamodās, sajuta milzīgu izsalkumu un nodomāja: - es jūtu izsalkumu. Kā gan es gribētu tagad ēst. Un, tūliņ pat, no nekurienes parādījās ļoti gards ēdiens – pilnīgi atpeldēja pa gaisu. Cilvēks bija tik ļoti izsalcis, ka nesāka domāt par to no kurienes tas uzradās. Kad Jūs esat izsalkuši, Jūs neprātojat. Viņš uzreiz sāka ēst, un ēdiens bija tik garšīgs ... Tad, viņš labsajūtā atlaidās, un tam radās cita doma: - ak, ja vēl būtu kas dzerams ... Paradīzē nav aizliegumu un nekavējoties parādījās lielisks vīns. Tā viņš, gulēdams ēnā un liega paradīzes vēja paijāts, sāka brīnīties: - kas gan tas ir? Kas notiek? Varbūt es guļu? Vai arī šeit ir vairāki spoki, kas mani izjoko? Un tad parādījās spoki. Tie bija briesmīgi un baisi, tieši tādi, kādus cilvēks iztēlojās, viņš sāka trīcēt no bailēm un nodomāja: - tūlīt tie mani nogalinās!
Un tie viņu nogalināja.